ACM vēsture – Monako automobiļu klubs

Runājot par auto sportu, aizraujošas ir ne vien pašas sacensības, bet arī automobiļu kluba vēsture. 

Auto sporta faniem noteikti ir interesanti uzzināt kaut ko vairāk par Monako automobiļu klubu – kaut tikai tādēļ vien, ka tieši šis klubs organizē Grand Prix, kā arī citas nozīmīgas auto sacensības. 

Formāli topošais Monako automobiļu klubs tika dibināts 1890. gada 26. augustā, un to dēvēja par “Sport Velocipedique de la Principaute (SVP)” – “Firstistes velosipēdistu sporta asociāciju”. To izveidoja vairāki riteņbraukšanas entuziasti. 

Jau pēc nedēļas asociācija tika pārdēvēta par “Sport Velocipedique Monegasque (SVM)” – “Monako riteņbraucēju sporta asociāciju”.

Automašīnu pieminēšana tās nosaukumā parādījās 17 gadus vēlāk – 1907. gada 28. augustā, asociācijas prezidenta Anrī Terraza ietekmē, kuru iedvesmoja autosporta tehnoloģiskie sasniegumi.

 

1909. gada 31. oktobrī Aleksandrs Nogs nomainīja Terrazu SAVM prezidenta amatā, nekavējoties piedāvājot rīkot lielu sporta pasākumu, kas viņa dēla Entonija vadībā notika divus gadus vēlāk – tas bija pirmais Monako rallijs.  Startējot Parīzē ar 25 zirgspēku Turcat-Méry, braucot cauri Berlīnei, Briselei, Boulogne-sur-Mer, Vīnei un Ženēvai, sacensībās uzvarēja bijušais pilots Anrī Rugjē ar vidējo ātrumu 13,8 km / h.

Tad sākās Pirmais pasaules karš, pēc kura neatgriezās vairāki desmiti asociācijas biedru. Sporta aktivitātes Monako  bija apstājušās vairākus gadus.

 

1925. gada 29. marta rītā ārkārtas sanāksmē ar 55 SAVM locekļiem prezidents Aleksandrs Nogess paziņoja, ka “kluba arvien pieaugošā lieluma, aizvien mazākās intereses par riteņbraukšanu un acīmredzamā autosporta pieauguma dēļ”  asociācija jāpārsauc par Monako automobiļu klubu. Aizklāti balsojot, priekšlikums tika pieņemts ar 49 balsīm par, 5 pret un 1 atturoties.

Tagad ACM bija jāpievienojas Starptautiskajai automobiļu klubu asociācijai (AIACR), kas ir FIA priekštece. Bet ACM pārstāvis Antoni Nogess no Parīzes atgriezās tukšām rokām – AIACR atzina, ka klubs organizē sporta sacensības, taču tās notiek ārpus Monako teritorijas, tāpēc nav pelnījušas neatkarīgu ģeogrāfisku vienību. Nogess pieņēma izaicinājumu un nolēma sarīkot automašīnu sacīkstes pa Monako ielām.

Ideja bija interesanta, bet šķita nesasniedzama. Bruģakmens segumi, tramvaja sliedes, lielas augstuma atšķirības un kāpnes starp dažāda līmeņa ceļiem – tas viss bija pilnīgi nepiemērots autosacīkstēm. Divus gadus Entonijs mēģināja sastādīt realizējamu plānu un pēc tam uzticēja savu ideju cilvēkiem, kuri to varēja realizēt – Luijs Širons ķērās pie sporta jautājumiem, bet Žaks Tufs – pie tehniskiem jautājumiem.

Bankas ‘’Société des Bains de Mer’’ īpašniekam Renē Leonam šī ideja patika uzreiz – viņš piešķīra līdzekļus trases aprīkojumam jau tāpēc, ka šādas trases noteikti nebūs nekur pasaulē. Ziņas par sacīkšu organizēšanu izplatījās visā Francijā – un pat pirms starta AIACR atzina ACM kā nacionālo klubu, palielinot pārstāvēto valstu skaitu līdz 34.

Sešus mēnešus vēlāk, 1929. gada 14. aprīlī, svētdien Viņa augstība Komjērs Pjērs de Polinjaks – prinča Alberta II vectēvs – oficiāli atklāja pirmo Monako Grand Prix trasi, braucot ar Voisin. Plkst.13: 30 sešpadsmit dalībnieki no septiņām valstīm sešu dažādu marku automašīnās startēja vienā un tajā pašā trases konfigurācijā, kuru šodien izmanto gandrīz nemainīgi.

Pēc 3 stundām, 56 minūtēm un 11 sekundēm, kuru laikā simts apļi tika veikti ar vidējo ātrumu 80,194 km / h, Viņa augstība Monako princis Luijs II pasniedza kausu uzvarētājam britam Viljamam Groveram, kurš uzstājās ar pseidonīmu ” Viljamss ” pie 2,3 litru Bugatti stūres.

Jau 1931. gadā klubā bija 910 cilvēki, tostarp 41 sieviete, un viss sākās ar 21 velo entuziastu.

1940. gada 8. novembrī, kad Otrais pasaules karš bija pilnā sparā, Aleksandrs Nogess atstāja prezidentūru, izpildot savu misiju. 17. novembrī viņa pēctecībā tika ievēlēts dēls Entonijs, un, tā kā automašīnas tika rekvizētas militārām vajadzībām, sacensības atkal notika velosipēdiem.

Pēc desmit gadu ilgām grūtībām, kas radušās Otrā pasaules kara un tā seku dēļ, dzīve pamazām normalizējās, 1948. gadā Monako atkal notika automašīnu sacīkstes. 

TV – lieliska iespēja vērot auto sacensības 

Šobrīd auto sacīkstes būtiski atšķiras no tā, kā tās tika organizētas kādreiz. Šobrīd arī tām ir lielāka pieejamība, piemēram, tās tiek pārraidītas gan internetā, gan TV. Gan Formula 1, gan arī citus grandiozos autosporta notikumus TV rāda dažādos kanālos – gan specializētos sporta, gan arī citos TV kanālos, piemēram, LTV. 

LTV

Lai sekotu līdzi sacensībām, nebūt nav jāpieslēdz sporta kanāls – vismaz daļu no spilgtākajiem notikumiem var redzēt arī LTV.  Tā ir iespēja izbaudīt lielisku un azartisku atmosfēru pat neizejot no mājām – sekot līdzi pārraidēm var LTV programmā. 

Viaplay – sacensību vērošana tiešsaistē 

Iespēju sekot dažādiem sporta notikumiem piedāvā arī Viaplay. Tā ir platforma, kurā pieejams patiešām aizraujošs saturs ne tikai sporta faniem, bet arī cita satura cienītājiem. Viaplay pieejams jebkur, kur vien ir internets, tādēļ tāda iespēja kā Viaplay ir lieliski piemērota ikvienam, kurš mīl brīvību!